| Chapter 21 |
1 |
Tad Viņš, pacēlis savas acis, redzēja bagātos metam savus ziedojumus upuru traukā. |
2 |
Bet Viņš redzēja arī kādu nabaga atraitni, divas artaviņas iemetam. |
3 |
Un Viņš sacīja: Patiesi es jums saku, ka šī nabaga atraitne ziedoja vairāk nekā visi, |
4 |
Jo šie visi ziedoja Dievam dāvanas no tā, kas tiem palika pāri, bet šī no savas trūcības upurēja visu savu iztiku, kas tai bija. |
5 |
Un kad daži runāja par svētnīcu, ka tā skaistiem akmeņiem un dāvanām izgreznota, Viņš sacīja: |
6 |
Nāks dienas, kad no tā, ko jūs redzat, ne akmens uz akmens nepaliks, ko nenopostīs. |
7 |
Bet tie jautāja Viņam, sacīdami: Mācītāj, kad tas notiks, un kāda zīme tam, kad tas sāks izpildīties? |
8 |
Viņš sacīja: Pielūkojiet, ka jūs nepieviļ! Jo daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: Es tas esmu, un tas laiks ir pienācis. Bet neejiet tiem pakaļ! |
9 |
Bet kad jūs dzirdēsiet par kariem un nemieriem, nebīstieties! Tam visam iepriekš jānotiek, bet tūdaļ vēl nav gals. |
10 |
Tad Viņš tiem sacīja: Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti. |
11 |
Un vietu vietām būs lielas zemestrīces un mēris, un bads, un šausmas, un lielas zīmes no debesīm. |
12 |
Bet pirms visa tā viņi pacels pret jums savas rokas un vajās jūs, nododot sinagogām un cietumiem, un vedīs jūs ķēniņu un valdnieku priekšā mana vārda dēļ. |
13 |
Bet tas notiks jums par liecību. |
14 |
Tad nu apņematies savās sirdīs nedomāt par to, ko jūs atbildēsiet! |
15 |
Jo es jums došu valodu un gudrību, kurai visi jūsu pretinieki nespēs pretoties un pretī runāt. |
16 |
Pat vecāki un brāļi, un radi, un draugi jūs nodos un dažus no jums nonāvēs. |
17 |
Un visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ; |
18 |
Bet neviens mats no jūsu galvas nepazudīs. |
19 |
Savā pacietībā jūs iemantosiet savas dvēseles. |
20 |
Bet kad jūs redzēsiet karaspēku ielencam Jeruzalemi, tad ziniet, ka tās izpostīšana pienākusi. |
21 |
Tad tie, kas Jūdejā, lai bēg kalnos, kas pilsētā, lai iet ārā, un kas tās apkārtnē, lai neieiet tanī! |
22 |
Jo šīs ir atmaksas dienas, lai izpildītos viss, kas rakstīts. |
23 |
Bet bēdas grūtniecēm un zīdītājām tanīs dienās, jo liela apspiešana nāks pār zemi un dusmas pār šo tautu. |
24 |
Un no zobena asmens tie kritīs, un tos kā gūstekņus aizvedīs visās tautās, un pagāni mīdīs Jeruzalemi, iekams izpildīsies pagānu laiks. |
25 |
Un būs zīmes pie saules un mēness, un zvaigznēm, un jūras kaukšanas un plūdu dēļ bailes tautām virs zemes. |
26 |
Cilvēki bailēs sastings, gaidot, kas nāks pār visu pasauli, jo debesu stiprumi sakustēsies. |
27 |
Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā varā un godībā. |
28 |
Bet kad tas viss sāks piepildīties, skatieties un paceliet savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas! |
29 |
Un Viņš tiem sacīja līdzību: Uzlūkojiet vīģes koku un visus kokus! |
30 |
Kad tiem jau augļi metas, tad ziniet, ka vasara tuvu. |
31 |
Tāpat arī jūs, redzot to notiekam, ziniet, ka Dieva valstība tuvu. |
32 |
Patiesi es jums saku: Šī cilts neizzudīs, iekams viss tas notiks. |
33 |
Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs. |
34 |
Bet pielūkojiet, ka jūsu sirdis kādreiz neapgrūtinātu pārēšanās, piedzeršanās un šīs dzīves rūpes, un ka šī diena nepienāktu jums negaidīta. |
35 |
Jo kā valgs tā nāks pār visiem, kas dzīvo virs zemes. |
36 |
Tāpēc esiet nomodā un vienmēr lūdziet Dievu, lai jūs būtu cienīgi stāties Cilvēka Dēla priekšā un izbēgtu no visa tā, kas notiks! |
37 |
Tā Viņš dienas pavadīja, mācīdams svētnīcā, bet naktīs Viņš gāja un palika kalnā, ko sauc par Olīvkalnu. |
38 |
Bet visa tauta rīta agrumā steidzās pie Viņa, lai svētnīcā Viņu klausītos. |